otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Mērķis: Meklēšana, lai būtu tuvāki.

05.06.2010.




Meklēšana, jeb pielūgsme ir kopīga siržu pacelšana uz Dievu. Kad grupa spēj koncentrēties Dieva pielūgsmei, kā arī iedrošina grupas locekļus meklēt Dievu, grupas spēks vienmēr pieaugs, tas arī piesaistīs citus cilvēkus grupai. Meklējot Dievu un Viņu atrodot, tiek aizpildīts mūsu garīgais tukšums. Pielūgsme ir svarīgs grupas aspekts, katrā ziņā nebūtu atbalstāma vienkārši ātra lūgšana sanāksmes beigās.
Pielūgsmei ir jānāk no katra no mums. Šeit mēs brīvi varam likt lietā savus talantus. Pielūgsmei var būt dažādas formas – lūgšana, dziedāšana, Rakstu lasīšana, dalīšanās ar iedvesmojošiem stāstiem, zīmēšana, vai jebkura cita aktivitāte, kuras mērķis ir dot grupai Dieva klātbūtnes sajūtu. Tomēr jāatceras, ka grupas pielūgsme vienmēr būs tikai papildinājums katra grupas locekļa individuālajām attiecībām ar Dievu.

Pielūgsmes formu piemēri Bībelē
Dziedāšana Mat. 26:30 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu. Atkl. 15:3
Ar mūzikas instrumentiem 2.Laiku 7:6 Un priesteri stāvēja savā kalpošanā un levīti ar Tā Kunga mūzikas instrumentiem, ko ķēniņš Dāvids bija taisījis, lai slavētu To Kungu, lai Viņa žēlastība paliktu mūžīgi, un iepretim viņiem priesteri pūta taures, un viss Israēls stāvēja.
Rakstu lasīšana 2.Laiku 34:30,31
30 Un ķēniņš devās augšup Tā Kunga namā, un kopā ar viņu gāja visi Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji, tāpat arī priesteri, levīti un visa tauta, no liela līdz mazam, un viņš, visiem to dzirdot, lasīja priekšā visus tās derības grāmatas vārdus, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
31 Un ķēniņš stāvēja savā paaugstinājumā, un viņš slēdza derību Tā Kunga priekšā, solīdamies sekot Tam Kungam un sargāt Viņa baušļus, Viņa liecības un Viņa likumus ar visu savu sirdsprātu un ar visu savu dvēseli, lai piepildītu derības vārdus, kādi bija rakstīti šinī grāmatā.

Lūgšana ir ļoti svarīga pielūgsmes sastāvdaļa, lai par to varētu runāt atsevišķi. Lūgšana var tikt izteikta jebkurā sanāksmes brīdī. Lūgšana var izpausties dažādās veidos:
Dieva godināšana 1.Laiku 29:10,11 Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: "Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos! Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem!

Grēku nožēlošana 1 Jāņa 1:9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības

Pateicība Rom. 6:17 Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,

Aizlūgšana 1Timotejam 2:1 Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, lai visi cilvēki tiek izglābti

Nodošanās Dievam Ps.28:7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties.

Lūgumi Filip. 4:6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.


Vērtība: Bezpartejiskums jeb citiem vārdiem vienotība

08.06.2010.

Šī ir svarīga vērtība, jo draudze vai grupiņa bez vienotības ilgi nevarēs pastāvēt, tā vienkārši sadalīsies.

Vienotība Bībelē:
  • Gal. 5:20 Šķelšanās – miesas augļi
  • Lūk.12:51 Kristus vēlas šķelšanos vai tās ir viņa ietekmes sekas starp tiem kas tic un netic Tas nav bijis Jēzus mērķis. Tieši pretēji, Viņš ir miera ķēniņš. Tomēr tieši tāds daudzos gadījumos ir pirmais efekts, kad kāds no ģimenes pieņem Jēzu, bet pārējie grib palikt pie savām tradīcijām.
  • 1.Kor. 3:3-7  Šķelšanās ir daļa no miesīgās dabas. Dievam ir gods.
  • 1.Kor. 12:12-31. Mēs esam tik atšķirīgi un tāpēc arī tik vajadzīgi viens otram, tas mūs dara vienotus.
  • 1.Kor. 1:10-13 Pāvils aicina uz vienprātību un norāj šķelšanos un pieķeršanos „mīļajiem vadītājiem”

 Centrālais pants. 1.Kor. 1:10 Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.
Vienprātība un šķelšanās kā antonīmi.
„Lai jūsu starpā būtu vienprātība” – vienota garīgā izpratne, ticības pārliecība;
„visi pilnīgi vienoti stāvētu” – emocionālā vienotība;
„vienā prātā” – ideju, domu, plānu vienotība;
„vienā domā” – mērķu vienotība
Tātad kopā ņemot šis pants kristiešus aicina uz vienotību kopīgā ticības izpratnē, idejās, emocijās un mērķos Jēzū Kristū.

Varbūt pārdēvēt bezpartejiskumu par vienotību, kas skan pozitīvāk?


Mērķis: Mācīšanās lai kļūtu gudrāki

01.06.2010.


Bībele – kristiešu rokasgrāmata
  1. Rakstu centrā Kristus 1.Tim 6:3,4 
  2. Pareiza rakstu pielietošana dod glābšanu Tev un citiem 1Ti 4:16 
  3. Raksti dara gudru un ir patiesa rokasgrāmata 2. Tim. 3:15-17
  4. Raksti ir bīstami, jo rada izaicinājumu mainīties Heb 4:12 
  5. Jēzus aicina mācīties no viņa personīgi Mat. 11:29 


Problēmas saistībā ar mācīšanos
1)Ir cilvēki, kas vienmēr mācās un nevar nonākt pie patiesības atziņas 2.Tim 3:7
2)Tikai vārda klausītāji, bet ne darītāji Jēkaba 1:22-25
3) Burta kalpi, kas neredz aiz Dieva vārda pašu Dievu 2.Kor. 3:6 


Kā cilvēki mācās?
Svarīgs nav tikai mācību saturs, bet process. Mācīšanās un atklāšanas process padara saturu par kaut ko svarīgu!!!!!
Statistika – visefektīvāk cilvēki mācās, kad paši māca citus, skatīt piramīdu zemāk.


Uztveres veidi – mums ir katram atšķirīgi


Mācību stils
Apraksts
Vizuāli
Redzot un lasot
Audiāli
Klausoties un runājot 
Kinestēziski
Pieskaroties un darot  

Indikatori, kas atklāj mūsu uztveres veidu.
 Joma
Vizuāliķi
Audiāliķi
Kinestēziķi
Ko dara, kad nopirkts jauns inventārs
lasa instrukcijas
klausās kā jālieto
jāsāk darīt
Ko dara, ja jāatrod galamērķis un šobrīd to nezina
skatās kartē
apstājas, lai kādam pajautātu
iet kur deguns rāda, varbūt lieto kompasu
jauna ēdiena gatavošana
ievēro recepti
pazvana draugam lai pastāsta
seko instinktam, caur garšas izjūtu
Tu saki
parādi man 
pastāsti man
atļauj man pamēģināt
Iemācīt kādam kaut ko darīt
uzraksta instrukciju
izstāsta
nodemonstrē un tad liek pašam izmēģināt
Tu saki
Es redzu, ko tu domā
Es dzirdu, ko tusaki
Es zinu, kā tu jūties
atpūta
muzeji un galerijas
mūzika un sarunas
sports un kaut ko meistaro
pērk dāvanas
grāmatas
mūzika
instrumenti un ierīces 
Izvēloties, kurp doties brīvdienās
izlasa informāciju
ieklausās rekomendācijās
iztēlojas, kur būtu vislabāk 
Izvēloties jaunu mašīnu
izlasi apskatus
diskutē ar draugiem
izmanto testa braucienu

Pēc šī testa atklājās, ka Gita, Līga un Dārta ir audiāliķes, Dzintars ir vizuāliķis, bet Herberts un Reinis ir kinestēziķi.

Mērķis: Kalpošana, lai kļūtu laipnāki

18.05.2010.


Grupa, kas kopā lasa, lūdz var būt laba grupa, bet tikai koncentrēta uz sevi.

Kalpošanas motivācija
  1. Kristus izlietās asinis motivē mūs kalpot Dievam Ebr. 9:14
  2. Kristus, pats Debesu ķēniņš pats kalpoja Mar 10:45 

Kam kalpojam?
Dievam Efez. 6:7 
Par labu cilvēkiem Mat. 25:37-40

Kā kalpot?
  • Sekojot Jēzum Jāņa 12:26 
  • Kā labi pārvaldnieki 1.Pēt. 4:10 
  • Savlaicīgi un pastāvīgi Lūk. 12:37 

Kā nekalpot?
Aizmirstot svarīgāko, līdzīgi kā Marta Lūk 10:40 

Kas ir kalpošana priekš mazās grupiņas?
  • Kalpošana kristietībai ir rokas un pēdas
  • Kalpošana saliedē grupu
  • Kalpošana kļūst par ikdienas dzīvesveidu arī ārpus grupas
  • Kalpošana ir laba atslodze grupas sanāksmēm
  • Kalpošana var būt ilgtermiņa projekts

Spārnotais teiciens, pēc kura visiem sagribējās ēst: Esiet ne kā marinēti gurķīši savā burkā aizvākoti, bet ļaujiet nokļūt pasaules rosolā, lai būtu noderīgi. Kristus saka: „Jūs esat zemes sāls.”

Vērtība: Punktualitāte

11.05.2010.
 
Dažādām tautām ir atšķirīga izpratne par laiku. Parasti, jo tālāk uz dienvidiem, jo cilvēki jūtas vairāk relaksēti attiecībā uz ierašanās laika kavējumu. Mūsu platuma grādos punktualitāte tiek vērtēta, kā svarīga īpašība. 
 
Vai kristiešiem ir jābūt punktuāliem?
 
      1. Ja mēs neesam punktuāli, mēs otram nozogam laiku 
      2. Punktualitātes trūkums liecina par cieņas trūkumu
         a. Mēs tiekam aicināti cienīt ticības brāļus un māsas Rom. 12:10
         b. Visdrīzāk mēs nekad nenokavēsim tikšanos ar kādu cilvēku, kuru mēs ļoti cienām, piemēram, prezidentu 
         
      3. Punktualitātes trūkums ir Zelta likuma pārkāpums
         a. Mums jāizturas pret citiem tāpat kā mēs gribētu lai izturas pret mums –Mat. 7:12
         b. Vai jūs dusmojaties, ja kāds nokavē norunāto tikšanos ar Jums?
         c. iedomājieties jūs māciet sabatskolas klasē un puse klases pastāvīgi ierodas 20 min par vēlu – ko jūs domāsiet par savu ieguldīto laiku un pūlēm gatavojoties šai nodarbībai?
            
      4. Punktualitātes trūkums ir augstākā baušļa pārkāpums
         Mums ir jāmīl Dievs no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka – Marka 12:30. Bet kā ir, ja mēs pastāvīgi kavējam dievkalpojumus, lūgšanu sanāksmes? Vai mēs mīlam Dievu?
        
 
   Pazaudētās iespējas...
      Padomājiet par pazaudētajām iespējām ierodoties par vēlu uz dievkalpojumiem, grupiņas sanāksmēm:
         a. Iespēja satikties ar brāļiem un māsām
         b. Iespēja būt noderīgam
         c. Iespēja dzirdēt visu un uztvert labāk, ko Dievs vēlas pateikt
 
 
Punktualitātes vērtība
 
   Iespaids uz citiem
      1. Ierodoties ātrāk, mums ir iespēja mierīgi atrast savu vietu, sasveicināties ar brāļiem un māsām
      2. Ja ierodamies, kad sanāksme jau sākusies, mēs novēršam uzmanību citiem no tā, ko Dievs vēlas iemācīt 
      3. Ja esam savlaicīgi un piedalāmies visā, kas notiek, tad apzināmies sevi kā daļu no draudzes/grupas un mums ir arī lielāks pozitīvais iespaids uz citiem.
 
Secinājumi
 
   Vijams Šekspīrs ir teicis "Labāk trīs stundas ātrāk nekā vienu minūti par vēlu." 
Bet kāds cits teica: "Labāk vēlāk, nekā nekad, bet vislabāk nekad nebūt par vēlu!" Šo ideju pieņēma arī mūsu grupiņa.
 
Kā vienmēr būt punktuālam?
   a. Plāno būt agrāk un izej ārā agrāk
   b. plāno ierasties 15 minūtes pirms sākas sanāksme.
 

Vērtība: Uzticēšanās

05.05.2010.

Lai arī mums vispirms jāuzticas Dievam, mēs nevaram dzīvot bez uzticēšanās cilvēkiem, piemēram, mēs nevaram braukt ar autobusu, ja mēs neuzticamies tā vadītāja spējai prasmīgi vadīt autobusu.

Uzticēšanās vienmēr ir riskanta, jo var neattaisnoties. Tomēr, ja uzticamies labiem draugiem, parasti šī uzticēšanās tiek bagātīgi atalgota ar draugu atbalstu, aizlūgšanām, motivāciju būt labākiem.

2.Kor. 7:16 Pāvils priecājas par iespēju uzticēties korintiešiem visās lietās

Filem. 1:21  Pāvils uzticējās Filemonam rakstot šo vēstuli

Gal.5:10  Pāvils uzticās galatiešiem, ka viņi saglabās īsto mācību un nepieņems viltus idejas

2. Kor. 7:4 Man ir pilnīga uzticība uz jums, es esmu lepns uz jums un ļoti iepriecināts, neraugoties uz visām mūsu bēdām, mans prieks ir ļoti liels.

Vērtība: Konfidencialitāte

05.04.2010.
Konfidencialitāte ir absolūta nepieciešamība grupiņā, jo bez tās nav iespējama uzticēšanās. Savukārt, bez uzticēšanās grupiņas attiecības būs virspusējas, līdz ar to būs mazākas iespējas vienam otru atbalstīt.

1.Tim. 5:13 Pāvils nosoda jaunās pļāpu iznēsāšanu – cilvēki apciemojot uzzina kaut ko par šo ģimeni un tad to stāsta tālāk citiem. Vārds „pļāpas” cēlies grieķu valodā no vārda „plūst pāri”, kas raksturo pļāpīgā cilvēka tendenci nepārtraukti runāt bez mēra.

Titam 1:10 Pāvils pļāpas uzskaita pie nevēlamām īpašībām. Šajā gadījumā pļāpas ir domāti cilvēki, kuri vairāk runā, nekā

Mēles savaldīšana - Jēk 1:26 Cilvēks, kurš nevar savaldīt mēli, viņa kalpošana ir veltīga

Soģu 16. nod. Delīla to vien gaidīja, ka Simsons izstāstīs viņai savu noslēpumainā spēka noslēpumu, lai tālāk to darītu zināmu filistiešiem, kas viņai bija piesolījuši naudu. Šajā gadījumā cilvēku vadīja zemisks mērķis – nopelnīt. Tomēr Simsons pats bija vainīgs notikušajā, jo meklēja sev draugu pie cilvēkiem, kas Dievu neatzīst. Protams, ka no šādiem cilvēkiem nevar sagaidīt konfidencialitāti.

Mērķis: Būvēšana, lai kļūtu stiprāki, jeb sadraudzība

Mērķis: Būvēšana, lai kļūtu stiprāki, jeb sadraudzība
20.04.2010.

Sadraudzība ir ļoti svarīgs katras grupiņas aspekts, kas veicina uzticēšanos un savstarpēju palīdzību.

Jēzus īpaši vēlas svētīt tos, kas viņa vārdā pulcējas kopā Mat. 18:20 

Jaunajā derībā ir ļoti daudz aicinājumu, ko mēs varam darīt „viens otram” un „cits citam”:
  • Mīliet viens otru 1.Jāņa 4:11 
  • Sveiciniet viens otru ar svēto skūpstu 1.Pēt. 5:14 
  • Kalpojiet viens otram kā labi pārvaldnieki 1.Pēt. 4:10 
  • Esiet viesmīlīgi viens pret otru 1.Pēt. 4:9 
  • Esiet līdzjūtīgi viens pret otru 1.Pēt. 3:8 
  • Izsūdziet savas kļūdas viens otram un aizlūdziet viens par otru, lai jūs taptu dziedināti Jēkaba 5:16 
  • Vērojiet viens otru, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem Ebr. 10:24
  • Iedrošiniet viens otru un ceļat viens otru 1.Tes. 5:11 
  • Panesiet viens otru un piedodiet viens otram Kol. 3:13 
  • Esiet laipni viens pret otru Efez. 4:32 
  • Nesiet cits cita nastas Gal. 6:2 
  • Rūpējieties viens par otru 1.Kor. 12:7
  • Pieņemiet viens otru Rom. 15:7 
  • Esiet vienprātīgi Rom. 12:16  

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Mūsu grupiņas džingli

Satver Jēzus roku, draugs,
Ticība tad tava augs.
Atver sirdi Dieva Garam,
Lai mēs svēti dzīvot varam!

***

Jēzus piedod manus grēkus, 
Dāvā cīņai jaunus spēkus,
Palīdz grūtībās un bēdās,
Iesim droši Viņa pēdās.


***

Jēzus paceļ, kad es krītu,
Mani modina ik rītu,
Palīdz šauro ceļu iet,
Aizver grēkam durvis ciet.

/Guntars/